Fotogrāfijas vēsture ir aizraujošs ceļojums, un izpratne par pirmo kameru izcelsmi ir būtiska, lai novērtētu mūsdienu attēlveidošanas mākslu un zinātni. Pirms digitālajiem sensoriem un tūlītējiem priekšskatījumiem fotografēšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kas balstījās uz ģeniāliem izgudrojumiem un ķīmiskām reakcijām. Šajā izpētē tiek pētītas novatoriskas ierīces un personas, kas lika pamatus brīžu tveršanai un saglabāšanai laikā.
Evolūcija no elementāriem gaismjutīgiem materiāliem līdz izsmalcinātam fotografēšanas aprīkojumam ir cilvēka atjautības apliecinājums. Katrs jauninājums ir balstīts uz iepriekšējiem atklājumiem, pakāpeniski uzlabojot attēlu uzņemšanas un fiksēšanas procesu. Izpētīsim brīnišķīgo stāstu par to, kā tapa pirmās kameras.
Camera Obscura: tumša istaba ar vīziju
Kamera obscura, kas latīņu valodā nozīmē “tumšā telpa”, tiek uzskatīta par mūsdienu kameras konceptuālo priekšteci. Šī ierīce vienkāršākajā formā ir aptumšota kamera ar nelielu caurumu vai lēcu vienā pusē. Gaisma iziet cauri šai apertūrai, projicējot apgrieztu ārējās ainas attēlu uz pretējo sienu.
Camera obscura sākotnējās versijas bija lielas telpas, taču galu galā tika izstrādāti portatīvie modeļi, kurus mākslinieki bieži izmantoja kā palīglīdzekļus zīmēšanai un perspektīvai. Projicētais attēls, kaut arī īslaicīgs, nodrošināja vērtīgu rīku ainu precīzai atveidei.
Kamēr kamera obscura varēja projicēt attēlu, tā nevarēja to uzņemt vai saglabāt. Izaicinājums bija atrast veidu, kā neatgriezeniski salabot attēlu, paverot ceļu patiesai fotogrāfijai.
Džozefs Nicefors Nīps: Pirmā fotogrāfija
Franču izgudrotājs Džozefs Nicefors Nīps ir atzīts par pirmās pastāvīgās fotogrāfijas radīšanu 1826. vai 1827. gadā. Viņa process, ko viņš nosauca par heliogrāfiju (“saules rakstīšanu”), ietvēra alvas plāksnes pārklāšanu ar Jūdejas bitumenu, gaismas jutīgu asfaltu.
Plāksne tika pakļauta saules gaismai vairākas stundas camera obscura. Bitumens sacietēja proporcionāli saņemtajam gaismas daudzumam. Pēc nesacietējušā bitumena nomazgāšanas ar šķīdinātāju palika pastāvīgs, lai arī rudimentārs attēls.
Nīpsa slavenākā saglabājusies fotogrāfija “Skats no Le Gras loga” attēlo viņa īpašuma jumtus un apkārtējo ainavu. Šis attēls, lai gan tas nav tik skaidrs kā mūsdienu fotogrāfijas, ir galvenais brīdis vizuālās reprezentācijas vēsturē.
Luiss Dagers un dagerotips
Louis Daguerre, vēl viens francūzis, 1829. gadā sadarbojās ar Niépce, lai turpinātu attīstīt fotografēšanas procesu. Pēc Nīpsa nāves 1833. gadā Dagers turpināja savu darbu, galu galā izveidojot dagerotipu — ievērojami uzlabotu fotografēšanas metodi.
Dagerotipa process ietvēra sudrabotas vara loksnes pārklāšanu ar sudraba jodīdu, pakļaujot to gaismai kamerā un pēc tam attēla attīstīšanu ar dzīvsudraba tvaikiem. Iegūtais attēls bija ļoti detalizēts, unikāls pozitīvs attēls uz sudraba virsmas.
1839. gadā Dagērs publiski paziņoja par savu izgudrojumu, un dagerotips ātri ieguva popularitāti visā pasaulē. Šis process piedāvāja nepieredzētu skaidrību un detaļas, radot revolūciju portretu un ainavu fotografēšanā.
Viljams Henrijs Fokss Talbots un kalotips
Kamēr Dagērs pilnveidoja dagerotipu Francijā, Viljams Henrijs Fokss Talbots Anglijā neatkarīgi attīstīja pats savu fotografēšanas procesu, kas pazīstams kā kalotips vai talbotips. Talbota process būtiski atšķīrās no Dagērra, jo tas radīja negatīvu attēlu uz papīra.
Talbots pārklāja papīru ar sudraba hlorīdu, pakļāva to gaismai kamerā un pēc tam izstrādāja latento attēlu ar gallskābi un sudraba nitrātu. Tas radīja negatīvu attēlu, ko pēc tam varēja izmantot, lai izveidotu vairākas pozitīvas izdrukas.
Kalotips, lai arī mazāk ass nekā dagerotips, piedāvāja ievērojamu reproducējamības priekšrocību. Tas padarīja to ideāli piemērotu fotogrāfiju masveida ražošanai un izplatīšanai, veicinot fotogrāfijas demokratizāciju.
Agrīnās fotografēšanas procesu salīdzināšana
Dagerotips un kalotips pārstāvēja divas atšķirīgas pieejas agrīnai fotografēšanai, un katrai no tām bija savas stiprās un vājās puses. Šeit ir salīdzinājums:
- Dagerotips: augstas detalizācijas, unikāls attēls, nepieciešams ilgāks ekspozīcijas laiks, dārgāks.
- Kalotips: reproducējams, īsāks ekspozīcijas laiks, mazāk ass, pieejamāks.
Šie agrīnie procesi pavēra ceļu turpmākiem sasniegumiem fotogrāfijā, kā rezultātā tika izstrādāta mitrā kolodija, sausā plāksne un galu galā arī filmēšana. Katrs jauninājums risināja tā priekšgājēju ierobežojumus, padarot fotogrāfiju pieejamāku un daudzpusīgāku.
Mitrā kolodija process
Slapjā kolodija process, ko 1851. gadā izgudroja Frederiks Skots Ārčers, ātri aizstāja gan dagerotipu, gan kalotipu, pateicoties tā izcilajai attēla kvalitātei un salīdzinoši zemākajām izmaksām. Šis process ietvēra stikla plāksnes pārklāšanu ar kolodiju, lipīgu, gaismas jutīgu ķīmisku vielu.
Plāksne bija jāatklāj un jāizstrādā, kamēr tā vēl ir mitra, tāpēc nosaukums “slapjš kolodijs”. Tāpēc fotogrāfiem bija jānēsā līdzi pārnēsājama tumšā telpa, padarot procesu apgrūtinošu, bet sniedzot izcilus rezultātus.
Mitrā kolodija process radīja gan negatīvus (ambrotipus), gan pozitīvos (tintipus), piedāvājot daudzpusību un pieejamību. Tas kļuva par dominējošo fotografēšanas procesu vairākus gadu desmitus.
Agrīnās fotogrāfijas ietekme
Fotogrāfijas izgudrojumam bija liela ietekme uz sabiedrību, pārveidojot mākslu, zinātni un kultūru. Pirmo reizi bija iespējams precīzi tvert un saglabāt apkārtējās pasaules attēlus, radot jaunas vizuālās komunikācijas un dokumentācijas formas.
Fotogrāfija radīja apvērsumu portretu veidošanā, padarot to pieejamāku vidusšķirai. Tam bija arī izšķiroša loma vēsturisko notikumu, zinātnisko atklājumu un sociālo jautājumu dokumentēšanā.
Agrīnās kameras un fotografēšanas procesi lika pamatu mūsdienu digitālajam laikmetam, veidojot veidu, kā mēs redzam pasauli un mijiedarbojamies ar to.
Bieži uzdotie jautājumi (FAQ)
Kāda bija pirmā kamera?
Kamera obscura tiek uzskatīta par mūsdienu kameras priekšteci. Tā bija aptumšota telpa vai kaste ar nelielu caurumu, kas projicēja apgrieztu ārpasaules attēlu uz pretējo virsmu. Tomēr tas neuztvēra attēlu pastāvīgi.
Kurš uzņēma pirmo fotogrāfiju?
Džozefs Nikefors Nīps ir ieguvis pirmo pastāvīgo fotogrāfiju “Skats no Le Gras loga” 1826. vai 1827. gadā. Viņš izmantoja procesu, ko sauc par heliogrāfiju.
Kas ir dagerotips?
Dagerotips ir agrīns fotografēšanas process, ko izgudroja Luiss Dagers. Tas radīja ļoti detalizētu, vienreizēju pozitīvu attēlu uz sudrabotas vara loksnes.
Kas ir kalotips?
Kalotips, kas pazīstams arī kā talbotips, ir agrīns fotografēšanas process, ko izgudroja Viljams Henrijs Fokss Talbots. Tas radīja negatīvu attēlu uz papīra, ko pēc tam varēja izmantot, lai izveidotu vairākas pozitīvas izdrukas.
Kāds bija mitrā kolodija process?
Slapjā kolodija process, ko izgudroja Frederiks Skots Ārčers, ietvēra stikla plāksnes pārklāšanu ar kolodiju, pakļaušanu gaismai, kamēr tā vēl ir mitra, un pēc tam attēla attīstīšanu. Tas ražoja augstas kvalitātes negatīvus un pozitīvus, taču fotogrāfiem bija jānēsā pārnēsājama tumšā telpa.
